Программа передач LTV1 HD

«Tas periods man bija ļoti, ļoti smags un absolūti tāds spēcīgs pārslēdziens, kad es pēkšņi nezinu, nesaprotu, kas ar mani būs. Ļoti spēcīgi nokritās arī pašvērtējums. Likās, ka es pēkšņi neko nevaru. Protams, sākās arī visādas, kā populārāk teikt, trauksmes, bet tās tiešām bija trauksmes,” rubrikā «Dzīvei nav melnraksta” stāsta Ilze Buna-Lediņa. Ilze bērnībā dzīvoja nodrošinātā ģimenē – vecāki bija turīgi un nekā netrūka. Taču viss mainījās pēc tēva pēkšņās nāves. No tā brīža dzīve sagriezās pilnīgi citādi. Neviens īsti neinteresējās, kā Ilze jūtas un kas notiek viņas dvēselē. Trauksme, pašvērtējuma kritums, depresija – tas viss kļuva par viņas ikdienas daļu. Šobrīd Ilze ir atradusi savu sirdslietu – numeroloģiju. Paralēli viņa turpina strādāt arī kā pārdošanas trenere, palīdzot uzņēmumiem attīstīties. ar subtitriem

Lāčplēša dienas dievkalpojums būs veltīts par Latvijas neatkarību kritušajiem karavīriem. To vadīs Militārās policijas vecākais kapelāns majors Normunds Celmiņš, svētrunu teiks NBS virskapelāne Estere Tumoviča. Muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis un Zemessardzes koris diriģenta Ārija Šķepasta vadībā. ar surdotulkojumu

Pirmais cilvēks, ar kuru ikvienam ir darīšana, iebraucot Latvijā, ir robežsargs. Viņš pirmais aci pret aci saskaras arī ar valsts ienaidnieku – kontrabandistu, nelegālo imigrantu, spiegu un kara gadījumā – ar iebrucēju. Robežsardze ir valsts drošības pirmā līnija. Par robežsardzes sākuma gadiem sabiedrība neko daudz nezina. Nav arī kino arhīva. Muzejos un arhīvos ir tikai fotogrāfijas. Vēsturisko notikumu atainošanai LTV filmēšanas grupa tās pārvērta īstenībā. Ainas no robežsargu ikdienas un sadzīves ir precīzi atveidotas, izspēlētas un nofilmētas. Filmēšana notika Latgalē. Zilupes un Kaplavas pagastā izdevās atrast autentiskas mājas un vidi. Puišiem, kuri iejutās robežsargu lomās, speciāli pašuva formastērpus. Jo izrādījās, ka līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens pilns pirmskara robežsargu formastērpa komplekts. Tas glabājas robežsardzes koledžā Rēzeknē. Robežsardzes vēsture cieši savijas ar visas valsts likteni. Viena no emocionālajām epizodēm filmā – 1940. gada 15. jūnija notikumi Masļenkos, kad padomju karavīri naktī nošāva trīs robežsargus un divus civiliedzīvotājus. Filmas veidotāji uzbūvēja tā laika Latvijas un PSRS robežstabus, bet vietējie ļaudis atvēlēja savus īpašumus, lai varētu nofilmēt, kā tiek nodedzināta robežsargu ēka. Pēc Latvijas okupācijas padomju režīms uzreiz ķērās pie robežsardzes iznīcināšanas, jo tur dienēja savas zemes patrioti. Epizodi, kā 1940. gada 9. oktobrī apcietina robežsargus un konvojs viņus aizved, uzņēma Indras pamatskolā. Tajās pašās telpās, kur traģiskie notikumi risinājās. Kad arestētos veda lejup pa skolas lielajām kāpnēm, dziļajā klusumā bija dzirdama vienīgi robežsargu ritmisko soļu duna. Dokumentētas pirmo robežsargu bērnu un mazbērnu atmiņas par to, kā viņu ģimenes dzīvoja kordonos uz austrumu robežas pirms Otrā pasaules kara un kāds liktenis represētos robežsargus piemeklēja. Filma stāsta arī par mūsdienām. Par to, cik smagi robežsardze atdzima pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Deviņdesmito gadu sākumā nebija naudas, lai pat apģērbtu un pabarotu robežsargus, nemaz nerunājot par tehniku un ieročiem. Par to, kā no jauna iezīmēja un iekārtoja valsts robežu un kā tagad pirmo reizi valsts vēsturē būvē žogu. Jau vairākus gadus Latvijas robežsardzes kuģi uzmana ne vien robežu Baltijas jūrā, bet peld arī plašākos starptautiskos ūdeņos, kur līdz ar Eiropas Savienības robežas sargāšanu nodarbojas ar cilvēku glābšanu un pārrrobežu noziedzības apkarošanu. Par dienestu stāsta bijušie un pašreizējie robežsargi, kā arī vēstures pētnieki

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Latvijas armija radās, dažādu latviešu paaudzēm apvienojoties kopīgā mērķī – cīņai par brīvību. Svinot šo apvienošanās ideju, arī šajā koncertā piedalās gan Latvijā sen iemīļoti mūziķi, gan jaunieši no Zemessardzes orķestra un kora «Stars”, vienojoties kopīgā veltījumā. Izskan gan senas karavīru dziesmas jaunās apdarēs, gan arī jaunas Ulda Marhileviča kompozīcijas. Šajā koncertā vienlaikus atzīmējām armijas simtgadi un tās vēsturi, kā arī apliecinājām gatavību neapstāties pie padarītā un skatīties ar pārliecību Latvijas armijas otrajā gadu simtenī. Piedalās: Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris «Stars”, Uldis Marhilevičs. Solisti: Aija Andrejeva, Zigfrīds Muktupāvels, Ieva Kerēvica, Juris Kaukulis, Olga Dreģe, Luīze Krasta, Jānis Igaunis. Diriģents: kapteinis Andis Karelis

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Ziņu speciālizlaidumā būs tiešraide no Rīgas Brāļu kapiem, kur notiks tradicionālā Vakara junda – svinīgs godināšanas brīdis, kas veltīts 3488 Neatkarības kara kaujās kritušajiem karavīriem. Pasākumā piedalīsies Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) augstākās amatpersonas. Ko šī diena nozīmē katram no mums, kāpēc svarīgi neaizmirst vēsturi un cilvēkus, kuri atdevuši dzīvību par brīvību? Tiešraidi vadīs LTV žurnālists Jānis Geste. Raidījuma ietvaros plānoti arī pieslēgumi Latvijas reģioniem, lai atspoguļotu svētku pasākumus. ar surdotulkojumu

Šis 2025. gads ir zīmīgs ar vairākām skaistām jubilejām, bet, Lāčplēša dienas programmu gatavojot, vēlējāmies izcelt divas no tām: šis ir Krišjāņa Barona gads, jo aprit 190 gadi kopš Dainu tēva dzimšanas, un šogad svinami arī 110 gadi, kopš Krišjānis Barons pabeidza savu mūža darbu – dainu kārtošanu, izdodot pēdējo dainu sējumu. 11. novembra svētku koncertprogramma noritēs tautas dziesmas zīmē. Koncertu iesāks grupa «Iļģi”, turpinās «Jauno Jāņu orķestris”, un svētku kulminācijā būs jaundarbu programma «Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt komponēt jaunās tautas dziesmas aicinājām 12 populārus latviešu komponistus: Valtu Pūci, Sniedzi Prauliņu, Jāni Strazdu, Uldi Marhileviču, Kristapu Krievkalnu, Ingaru Viļumu, Kasparu Zemīti, Arturu Maskatu, Uģi Prauliņu, Jēkabu Nīmani, Jāni Lūsēnu un Kārli Lāci. Jaunās tautas dziesmas izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis un Ludvigs. Pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā: Romāns Vendiņš (taustiņi), Armands Treilihs (bass), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti), Ēriks Upenieks (ģitāra), Andris Klučnieks (pūšamie instrumenti), Otto Trapāns (vijole)

Pieslēgsimies 11. novembra krastmalai, kur nemainīgi jau kopš 1988. gada turpināsies tradīcija ar svecīšu iedegšanu pie Rīgas pils mūriem, godinot brīvības cīņu dalībniekus. Ik gadu te pulcējas tūkstošiem cilvēku un iededzas tūkstošiem spožu sveču liesmiņu, kas novembra rēnajā tumsā spoži izgaismo un silda pils mūrus. Ar cilvēkiem, kuri šodien ir sardzē par Latvijas drošību un neatkarību, un tiem, kuriem ir svarīgi šo dienu pieminēt un godināt, tiešraidēs sarunāsies LTV žurnālisti Gundars Rēders un Jānis Geste

Pieslēgsimies 11. novembra krastmalai, kur nemainīgi jau kopš 1988. gada turpināsies tradīcija ar svecīšu iedegšanu pie Rīgas pils mūriem, godinot brīvības cīņu dalībniekus. Ik gadu te pulcējas tūkstošiem cilvēku un iededzas tūkstošiem spožu sveču liesmiņu, kas novembra rēnajā tumsā spoži izgaismo un silda pils mūrus. Ar cilvēkiem, kuri šodien ir sardzē par Latvijas drošību un neatkarību, un tiem, kuriem ir svarīgi šo dienu pieminēt un godināt, tiešraidēs sarunāsies LTV žurnālisti Gundars Rēders un Jānis Geste

Šis 2025. gads ir zīmīgs ar vairākām skaistām jubilejām, bet, Lāčplēša dienas programmu gatavojot, vēlējāmies izcelt divas no tām: šis ir Krišjāņa Barona gads, jo aprit 190 gadi kopš Dainu tēva dzimšanas, un šogad svinami arī 110 gadi, kopš Krišjānis Barons pabeidza savu mūža darbu – dainu kārtošanu, izdodot pēdējo dainu sējumu. 11. novembra svētku koncertprogramma noritēs tautas dziesmas zīmē. Koncertu iesāks grupa «Iļģi”, turpinās «Jauno Jāņu orķestris”, un svētku kulminācijā būs jaundarbu programma «Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt komponēt jaunās tautas dziesmas aicinājām 12 populārus latviešu komponistus: Valtu Pūci, Sniedzi Prauliņu, Jāni Strazdu, Uldi Marhileviču, Kristapu Krievkalnu, Ingaru Viļumu, Kasparu Zemīti, Arturu Maskatu, Uģi Prauliņu, Jēkabu Nīmani, Jāni Lūsēnu un Kārli Lāci. Jaunās tautas dziesmas izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis un Ludvigs. Pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā: Romāns Vendiņš (taustiņi), Armands Treilihs (bass), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti), Ēriks Upenieks (ģitāra), Andris Klučnieks (pūšamie instrumenti), Otto Trapāns (vijole)

Šis 2025. gads ir zīmīgs ar vairākām skaistām jubilejām, bet, Lāčplēša dienas programmu gatavojot, vēlējāmies izcelt divas no tām: šis ir Krišjāņa Barona gads, jo aprit 190 gadi kopš Dainu tēva dzimšanas, un šogad svinami arī 110 gadi, kopš Krišjānis Barons pabeidza savu mūža darbu – dainu kārtošanu, izdodot pēdējo dainu sējumu. 11. novembra svētku koncertprogramma noritēs tautas dziesmas zīmē. Koncertu iesāks grupa «Iļģi”, turpinās «Jauno Jāņu orķestris”, un svētku kulminācijā būs jaundarbu programma «Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt komponēt jaunās tautas dziesmas aicinājām 12 populārus latviešu komponistus: Valtu Pūci, Sniedzi Prauliņu, Jāni Strazdu, Uldi Marhileviču, Kristapu Krievkalnu, Ingaru Viļumu, Kasparu Zemīti, Arturu Maskatu, Uģi Prauliņu, Jēkabu Nīmani, Jāni Lūsēnu un Kārli Lāci. Jaunās tautas dziesmas izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis un Ludvigs. Pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā: Romāns Vendiņš (taustiņi), Armands Treilihs (bass), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti), Ēriks Upenieks (ģitāra), Andris Klučnieks (pūšamie instrumenti), Otto Trapāns (vijole)