Программа передач 360 TV HD
-
00:00
Dvēseļu putenis. Vēsturiska drāma (atkārtojums)
Latvija, 2019. Režisors: Dzintars Dreibergs Lomās: Oto Brantevics, Raimonds Celms, Mārtiņš Vilsons, Jēkabs Reinis, Gatis Gāga, Ieva Florence-Vīksne, Grēta Trušina, Rēzija Kalniņa u. c. Vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadu senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. ar subtitriem
-
02:05
Ieklausies Dvēseļu putenī! (atkārtojums)
-
02:35
Daudz laimes, jubilār! DJ Kaspars Upacieris (Ufo) (atkārtojums)
-
03:15
De Facto (atkārtojums)
-
03:50
V.I.P. – Veiksme. Intuīcija. Prāts (atkārtojums)
-
04:35
Kultūrdeva (atkārtojums)
Izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par kultūras notikumiem un procesiem Latvijā
-
05:35
Vides fakti (atkārtojums)
-
06:05
Krustpunktā (atkārtojums)
Raidījums piedāvā aktuālo notikumu analīzi Latvijā un pasaulē, aplūkojot politiskās, ekonomiskās un sociālās norises un tās komentējot kopā ar ekspertiem. Klausītāji var izteikt savu viedokli «Brīvajā mikrofonā”.«Krustpunktā” komanda pārbauda informāciju, kas raisījusi aizdomas par negodprātīgu rīcību, un bieži veic arī žurnālistisko izmeklēšanu
-
07:00
Latvijas valsts himna
-
07:03
Zinātnes noslēpumi. Dokumentālu īsfilmu cikls
oriģinālvalodas izvēle
-
07:10
Aiz ko garš pavasar's. Dejas koncertizrāde (atkārtojums)
-
08:30
Rīta Panorāma
-
10:00
TIEŠRAIDE! Valsts svētku ekumeniskais dievkalpojums no Rīgas Doma baznīcas
Dievkalpojumā piedalīsies Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji. Svētrunu teiks Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants. Dievkalpojumā muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis, flautiste Ieva Pudāne un dziedātāja Agate Grīnhofa. ar surdotulkojumu
-
11:00
TV PIRMIZRĀDE! Iveta Apkalna. Saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē
Latvija, 2026. Perfekta virtuozitāte, dziļa muzikalitāte un nevainojama stila izpratne – tā visa pasaule raksturo ērģeļu karalieni Ivetu Apkalnu. Kad Dzintaru koncertzāle iegādājusies digitālās ērģeles, Iveta teikusi: «Cik jauki! Tagad es varēšu spēlēt ērģeles arī pludmalē!” Un tā radās ideja – sagaidīt saullēktu pie jūras, kur dabas radītā scenogrāfija organiski saplūst ar ērģeļmūzikas skanējumu. Šis ir jau astotais Saullēkta koncerts, tāpēc māksliniece velk paralēles ar bezgalības simbolu, cerot vēl ilgi klausītājiem piedāvāt arvien jaunas programmas. Šoreiz izskanēs Arvo Perta, Ferenca Lista, Pētera Vaska, Roberta Šūmaņa, Johana Sebastiāna Baha, Lionela Roga darbi. «Man tiešām ir svarīgi ļaut cilvēkiem atbrīvoties un just līdzi. Lai viņi dabiskā ceļā seko šai mūzikai un vienlaicīgi aizmirstas,” teic māksliniece. Iveta Apkalna ir viena no pasaules vadošajām ērģelniecēm. Viņa regulāri koncertē pasaules ievērojamākajās koncertzālēs un festivālos, muzicē kopā ar vadošajiem simfoniskajiem orķestriem. Kopš 2017. gada Iveta Apkalna ir Hamburgas Elbas filharmonijas (Elbphilharmonie Hamburg) Goda ērģelniece
-
12:05
Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas (atkārtojums)
-
12:20
Valka 1917. Latviešu pagaidu nacionālā padome (atkārtojums)
Latvija, 2017. Režisors: Olafs Okonovs Scenārija autore: Lilita Eglīte Operators: Uvis Burjāns Filma stāsta par Pirmā pasaules kara izraisītu notikumu, likumsakarību un nejaušību virkni, kas latviešiem, tāpat kā daudzām citām tautām, 1918. gadā ļāva piepildīt sapni par savu valsti. Taču Latvijas valsts pamati tika likti jau 1917. gada novembrī Valkā, kad latviešu lielākās partijas un sabiedriskās kustības nodibināja Latviešu pagaidu nacionālo padomi. Kāpēc tieši Valka nokļuva notikumu epicentrā? Kas deva spēku un iedvesmoja tos vīrus, kuri sāka veidot brīvu apvienotu Latviju? Un cik smags ir tas māls, no kura top valsts? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēs stāstnieks – aktieris Gundars Āboliņš kopā ar vēsturniekiem un juristiem Jāni Plepu, Ēriku Jēkabsonu, Inetu Lipšu un Jāni Tomaševski
-
13:00
TIEŠRAIDE! Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena. Saeimas svinīgā sēde
ar surdotulkojumu
-
13:30
Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas. Pūt, vējiņi! (atkārtojums)
-
13:40
Strēlnieku zvaigznājs. Dokumentāla filma (atkārtojums)
Latvija, 1982. Režisors: Juris Podnieks Viena no pirmajām padomju laikos uzņemtajām filmām, kurā godīgi tiek runāts par latviešu tautas sarežģīto vēsturi. Pirmajā pasaules karā strēlnieku rindās brīvprātīgi pieteicās ap 60 000 vīriešu, kurus vadīja ideja par brīvu un neatkarīgu Latviju. Filmas uzņemšanas laikā – 80. gadu sākumā – dzīvi bija ap 300, vecumā no 80 līdz 100 gadiem. Šodien vairs nav neviena no viņiem. Filma apkopo unikālu vēsturisku materiālu, kam līdzīga nav bijis un nu jau arī nebūs. ar subtitriem
-
14:30
TIEŠRAIDE! Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena. Nacionālo bruņoto spēku parāde 11. novembra krastmalā
Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku, sabiedroto vienību un valsts aizsardzībā iesaistīto dienestu militārā parāde. Parādi komandēs Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gvido Ļaudups. Parādē piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku vienības, NATO sabiedroto valstu karavīri un valsts aizsardzībā iesaistītie dienesti. Pirmo reizi parādē piedalīsies Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālās vidusskolas audzēkņi, savukārt parādes muzikālo noformējumu kopā ar Nacionālo bruņoto spēku orķestriem nodrošinās arī ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā orķestris. Militārās tehnikas kolonnu atklās Nacionālo bruņoto spēku jūras, sauszemes un gaisa bezpilota sistēmu formācija. Parādē pirmo reizi būs redzamas arī kājnieku kaujas mašīnas «ASCOD”, distances mīnēšanas sistēmas «Scorpion” un Čehijas aizsardzības industrijas demonstrētā pašgājējhaubice «Morana”. Lidojumam labvēlīgos laikapstākļos parādi papildinās Latvijas un sabiedroto gaisa kuģu pārlidojumi. ar surdotulkojumu
-
15:55
LTV PIRMIZRĀDE! Sfinksas Albertas smaids. Animācijas filma
Latvija, Igaunija, 2026. Režisore: Dace Rīdūze Vienā no skaistākajām Rīgas ielām mītošajai akmens Sfinksai Albertai ir pazudis smaids. Lai to atrastu, kādam ir jādodas bīstamā un piedzīvojumiem bagātā ceļojumā uz Ēģipti. Sfinksas kaimiņu un draugu – citu ielas iemītnieku – izdoma, attapība un draugu sadarbība spēj atgriezt Albertas sejā prieku un smaidu
-
16:11
Poēm pa kulšen. Animācijas filma
Latvija, 2003. Režisors: Jānis Cimmermanis Filmas pamatā ir dzejnieka Friča Dziesmas 1948. gadā Vācijā iznākušais darbs «Poēm pa kulšen”. Tradicionālā labības kulšanas talkā Kurzemē ierodas talcinieki. Saspringtais divu dienu darbs mijas ar nejaušu simpātiju rašanos, kopīgām maltītēm un jautrām epizodēm no pagrīdē mītošo peļu dzīves, jo arī tām šis ir ziemas krājumu ievākšanas laiks. Talka beidzas ar jautru lauku balli, pēc kuras kuļmašīna un talcinieki aizbrauc, lai atgrieztos tikai nākamajā gadā
-
16:24
Avārijas brigāde. Lidosta. Animācijas īsfilma
Latvija, 1992. Avārijas brigādes trijotne tiek izsaukta tad, kad noticis paliels sastrēgums. Kāds mazs puišelis, ziņkārības dzīts un slīdlentes vadīts, iekļūst lidostas palīgtelpā un netiek no turienes laukā. Savukārt viņa pļāpīgā māmiņa, kura pirms došanās uz rietumiem cenšas izrunāt neizrunāto ar draudzeni, notikušo pamana vēlu
-
16:30
TIEŠRAIDE! Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija 18. novembrī
Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniegs augstākos Latvijas valsts apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Svinīgajā ceremonijā tiks godināti visdažādāko profesiju cilvēki, kuru mērķtiecīgais profesionālais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, drosme un pašaizliedzība stiprina mūsu Latviju un ir augstākās valsts atzinības vērti. Augstāko valsts atzinību saņems cilvēki, kuri ir kļuvuši par izciliem savas nozares profesionāļiem un iedvesmo citus. Tie ir cilvēki, kuru mūža veikums ir ietekmējis visu Latvijas sabiedrību. Leposimies ar viņiem un godināsim kopā!
-
18:00
Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas. Lec, saulīte! (atkārtojums)
-
18:09
Atslēgas (atkārtojums)
ar subtitriem
-
18:25
Dienas ziņas
ar surdotulkojumu
-
18:48
Sporta ziņas
ar surdotulkojumu
-
18:54
Laika ziņas
ar surdotulkojumu
-
19:00
TIEŠRAIDE! Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena. Svinīgais koncerts Latvijas Nacionālajā teātrī
-
20:30
TIEŠRAIDE! Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena. Svētku koncerts un Valsts prezidenta uzruna pie Brīvības pieminekļa
No plkst. 19.30 svētku koncerts «Brīvības ainavas”, Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna, kopīga valsts himnas dziedāšana un gaismu šovs būs skatāmi LTV1 ēterā. Visa svētku norise būs skatāma LTV7 un portālā LSM.lv
-
21:15
Panorāma
-
21:55
Sporta ziņas
-
22:02
Laika ziņas
-
22:05
Latvijas Loto izlozes
-
22:20
TV PIRMIZRĀDE! Tīklā. TTT leģendas dzimšana. Biogrāfiska drāma
Latvija, 2025. Režisors: Dzintars Dreibergs Lomās: Agnese Budovska, Jēkabs Reinis, Artūrs Smoļjaņinovs, Rēzija Kalniņa, Evelīna Otto, Gatis Gāga, Raimonds Celms, Natālija Živeca, Anatolijs Fečins, Marta Lovisa Jančevska u. c. Rīgā padomju varas ēnā dzimst Eiropas vēsturē izcilākā sieviešu basketbola komanda «TTT”. Tās kapteinei Dzidrai Uztupei-Karamiševai būs vajadzīga gan drosme uzvarēt tos, kurus pārspēt nav atļauts, gan stāties pretī drošības dienestiem. Viņai uzvaras basketbola laukumā ir vairāk nekā sports. Tā ir cerība apiet totalitāro režīmu un satikt emigrācijā mītošo brāli. Vai basketbols palīdzēs šim sapnim piepildīties? Šis stāsts ir balstīts vēsturiskos notikumos par pēckara gadiem Padomju Latvijā un basketbolistēm, kuras spēja nolikt pie vietas visu PSRS sistēmu. Tas ir veltījums visiem, kuru uzvārdi ir dzēsti no vēstures, bet kuru iespaids ir nenovērtējams. Stāsta centrā – vien retajam zināmā Dzidra Karamiševa-Uztupe, ilgstoši vienīgā latviete Staļina laika PSRS izlasē, «TTT” pirmā kapteine un daudzkārtēja čempione, kurai basketbols bija instruments, ar kuru personisku, ārkārtīgi svarīgu iemeslu dēļ apspēlēt gan VDK, gan visu komunistisko impēriju. Dzidras Uztupes-Karamiševas lomā iejutusies aktrise Agnese Budovska. ar subtitriem
LNK HD
LRT HD
LRT Lituanica HD
LRT Plius HD
TV1 HD
2TV HD
TV3 HD LT
TV3 Plus HD LT
TV6 HD LT
TV8 HD LT
Delfi HD
Info TV HD
BTV HD
Lietuvos Rytas HD
Etaplius TV HD
Balticum HD
Balticum Auksinis HD
Balticum Platinum HD
Sport 1 HD LT
LTV1 HD
TV3 HD LV
TV3 Life HD LV
TV3 Plus HD LV
TV4 Latvija HD
TV6 HD LV
LTV7 HD
TV24 HD
Tet+8 HD
Tet+ Classic HD
Kino 7 HD
Kanal 7 HD LV
S-TV Pirma HD
RE TV HD
Viasat Kino HD LV
Viasat Kino Action HD LV
Viasat Kino Comedy HD LV
Discovery HD LV
Viasat Nature HD LV
Viasat History HD LV
Viasat Explore HD LV
TLC HD LV
TV3 Mini HD
ETV HD
ETV Plus HD
ETV 2 HD
Kanal 2 HD
TV3 HD EE
TV3 Life HD EE
TV3 Gold HD
TV6 HD EE
Duo ONE HD
Duo 3 HD EE
Duo 4 HD EE
Duo 5 HD EE
Kanal 7 HD EE
Eesti Kanal
FX HD EE
Kidzone Max HD EE
Go3 Sport 1 HD EE LV LT
Go3 Sport 2 HD EE LV LT
Go3 Sport 3 HD EE LV LT
Go3 Sport 4 HD EE LV LT
Go3 Sport Open HD EE LV LT
Go3 Films HD EE LV LT
Filmzone HD LT LV
Filmzone Plus HD LT LV
Nickelodeon EE LV LT
Nick Jr. EE LV LT
Nicktoons EE LV LT
Kidzone Max HD LT LV
Kidzone Mini HD EE LV LT
Epic Drama HD LV LT
Duo 3 HD LT LV
Duo 5 HD LT LV
Duo 6 HD LV LT