
Программа передач LTV1 HD
- 01:30
Midsomeras slepkavības 16. Detektīvseriāls. 1. un 2. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
Midsomeras grāfistē turpina notikt dažādi neparasti un grūti šķetināmi noziegumi, un galvenais izmeklēšanas darbs guļas uz detektīva Džona Bārnabija pleciem. Tomēr šīs sezonas sākumā notiks vēl nebijis pavērsiens – izmeklētāji atstās omulīgo (lai gan asiņaino) Midsomeru, lai dotos īpašā uzdevumā uz Dāniju. Šajā «Midsomeras slepkavību” sezonā skatāma šova simtā epizode, kuru producenti nolēmuši atzīmēt, ļaujot britu izmeklētājiem satikt daiļās dāņu detektīves, kuras vērīgi skatītāji atpazīst kā seriālu «Tilts” un «The Killing” zvaigznes. Vecākais inspektors Bārnabijs un jaunpienācējs – seržants Nelsons – dodas uz Kopenhāgenu, kur notikusi slepkavība, kas cieši saistīta ar Midsomeru. 1. sērija. Spokošanās Ziemassvētkos Kādā muižā noris viesības, kuru tēma ir spoku medības. Viens no dalībniekiem tiek atrasts nodurts ar antīku zobenu. Izmeklēt noziegumu inspektoram Bārnabijam palīgā dodas jauns seržants Čārlijs Nelsons. 2. sērija. Upē pie aizsprosta tiek atrasta noslīkusi sieviete ar auduma masku ap galvu. Slepkavības veids aizdomīgi atgādina attēlu, kas redzams nesen atklātā freskā, ar subtitriem
- 04:30 Starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2018”. Dižkoncerts «Šurp, Jāņa bērni!» (atkārtojums)
- 05:50 Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas. Gaismas pils (atkārtojums)
- 06:00 Latvijas valsts himna
- 06:03 Kas te? Es te! (atkārtojums)
- 06:30
Tara Dankana. Animācijas seriāls. 5. un 6. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos
- 06:55
Jakari 4. Animācijas seriāls. 13. un 14. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
Mazais Jakari ir drosmīgs, deviņus gadus vecs Ziemeļamerikas siu indiāņu puika. Viņam ir savs totēma dzīvnieks Lielais Ērglis, kurš zēnam piešķīris spēju saprast dzīvnieku valodu, zirgs ar zeltainām krēpēm un citi draugi. Jakari apgūst dabas noslēpumus un mācās no cilts vecākajiem
- 07:20
Zvēriņstāsti 2. Animācijas seriāls. 23. un 24. sērija
«Zvēriņstāsti” ir ļoti oriģināls un apburošs, vairākkārt godalgots animācijas seriāls bez dialoga vai stāstījuma, kur katrā sērijā piedalās cits dzīvnieks. «Zvēriņstāstos” dzīvnieki ir ar nelielām dīvainībām. Katrs no viņiem saskaras ar kādu absurdu piedzīvojumu, kas var notikt tikai ar viņiem. Un, atrodot risinājumu, katrs dzīvnieks apgūst nelielu mācību par dzīvi
- 07:30
Lācēna Padingtona piedzīvojumi 2. Animācijas seriāls. 43. un 44. sērija
Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem
- 07:55
Bitīte Maija. Animācijas seriāls. 14. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm
- 08:10
Sunīte Blūija 3. Animācijas seriāls. 35. un 36. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
Blūija ir mīlīga, kustīga un enerģiska sešgadīga sunīte, kura dzīvo kopā ar savu mammu, tēti un četrus gadus veco mazo māsiņu Bingo. Blūijai patīk spēlēties un katru ierasto ģimenes dienu pārvērst piedzīvojumos. Rotaļās un spēlēs attīstās sunītes iztēle un pasaules uztvere
- 08:25 Mušmušs un sēnīši 2. Animācijas seriāls. 31. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
- 08:40
Kāmis kovbojs Billijs. Animācijas seriāls. 20. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos!
- 08:55
Birks un Magna. Tumšais noslēpums. Ģimenes filma. (Oriģinālvalodas izvēle)
Birks ir pabeidzis pamatskolu un apņemas palīdzēt audžutēvam Ārnam glābt viesu namu, tādēļ visu vasaru smagi strādā. Kādu dienu viesu namā ierodas trīspadsmitgadīgā Magna. Viņa vēlas noskaidrot, kas noticis ar viņas tēvu, kurš pirms daudziem gadiem pazudis bez vēsts. Kad Birks saprot, ka Magnas izmeklēšanas centrā esošie notikumi, iespējams, ir saistīti ar viņa paša noslēpumaino izcelsmi, jaunieši nolemj noskaidrot patiesību kopā. Abi vēlas noskaidrot, kas viņi ir un no kurienes nāk. Šajos meklējumos viņi nonāk uz pēdām tumšam noziegumam pret apkārtējo vidi. ar subtitriem
- 10:30
LTV PIRMIZRĀDE! Svētki ir tur, kur esam mēs! XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju
Katrai paaudzei dziesmu svētki ir palikuši atmiņā kā viens no neaizmirstamākajiem skolas laika notikumiem, kur ir svētku satraukums un tā kulminācija – būšana Rīgā uz nedēļu bez vecākiem, vēlie koncerti, sarunas un daudzie notikumi ar klasesbiedriem, krāšņais gājiens un vēl, un vēl, un vēl… Diemžēl XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuriem bija jānotiek 2020. gadā, Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ tika pārcelti uz 2021. gadu. Un šis ir stāsts par nepadošanos. Jo svētki ir tādi, kādi esam mēs. Svētki ir tur, kur esam mēs. Epidemioloģisko apstākļu dēļ šie svētki vēsturē paliks kā «citādie”. Izpaliekot neaizvietojamai klātbūtnes sajūtai, svētku norises tika iemūžinātas video stāstos un filmās. Un, ja par svētku māksliniecisko konceptu kļuva trīs atslēgvārdi «rotāt – rota – rotaļa”, tad šī filma vēsturē paliks kā savdabīga «rota”, kurā «iekalti” mirkļi no teju visiem svētku videostāstiem, koncertfilmām, koncertstāstiem un «citādajām” televīzijas tiešraidēm
- 11:10 Tautas deju lielkoncerts «Saule vija zelta rotu». Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norises (atkārtojums)
- 13:45
Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte. LTV dokumentāla filma (atkārtojums)
«Viņa nav tikai viena forša latviešu sieviete, viņa ir ārkārtīgi liela mēroga sieviete. Un tas, ko es šajos gados esmu apbrīnojis, viņas spēju būt trauslai kā dzejniecei un rakstniecei, bet ārkārtīgi stiprai savā ģimenē. Tāds savienojums ir ļoti rets,” saka dzejnieces znots, aktieris Artūrs Skrastiņš Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā «Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte”. Filmas veidotājus vilināja iespēja ieraudzīt dzejnieci tuvu – dokumentēt mirklī, kad rodas dzejolis, – «…kad tā mazlietiņ noskrien taurenīši” – teiks dzejniece. Māra Zālīte labi zina, kā tas ir, ja darbus nepublicē piecus gadus pēc dzejoļu cikla «Kad svešu spārnu sašķelts gaiss” publicēšanas un 1980. gadā teju visus 45 tūkstošus žurnāla «Karogs” eksemplārus izņem no kioskiem, tos paspēj saņemt vien abonētāji. Viņas publiskās runas savai tautai aizķer līdz dzīlēm – Mežaparkā manifestācijā Atmodas laikā Zālīte uzrunāja tūkstošiem cilvēku. Bet pirms tam katrs teikums pārdomāts un uzrakstīts, impulsa vadīta viņa publikas priekšā neiet. Ja vajag atbildi svarīgā lietā – no inteliģences vidus allaž izvēlas Māru Zālīti. Filmā Māra Zālīte atklās, kā ir būt sabiedrības modinātājai un vai viņa maz to vēlas. Teātris viņai ir tuvs, jo uzrakstītie tēli atdzīvojas, viņiem ir miesa, tiem var pieskarties un ar tiem runāt. Būs stāsti un arī šaubas par jaunā darba – lugas par Eduardu Smiļģi – tapšanu. Māra ļauj filmas veidotājiem ieskatīties teātra vidē – tā viņai tagad esot tuvāka nekā rakstnieku vide. Dokumentālā filma atklāj personīgus stāstus par vietām, kur tapa viņas divi bestselleri: prozas grāmatas «Pieci pirksti” un «Paradīzes putni”. Viņas pienākums bija uzrakstīt saviem mazbērniem par dzimtas piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Kadri ir filmēti Latvijas simtgades gadā Tukumā, kad tika īstenota Māras Zālītes ideja – atklāts piemineklis Zigfrīdam Annai Meirovicam. Māras Zālītes miers un spēks ir viņas ģimene – ar mazbērniem var spēlēt pingpongu, ar bērniem – pārrunāt lielas idejas
- 14:55
Vienpadsmit. Dokumentāla filma (atkārtojums)
Filmas pamatā ir maz zināma vēstures epizode, kā latviešu ģimene – Roberts un Johanna Seduli Otrā pasaules kara laikā Liepājā savas daudzdzīvokļu mājas pagrabā slēpa un tā izglāba 11 ebrejus. Tas ir stāsts par cilvēkmīlestību un drosmi laikā, kad ordeņu vietā drīzāka samaksa varēja būt nāve. LTV raidījuma «Kultūršoks” žurnālistei un redaktorei Guntai Gaidamavičai izdevies burtiski pēdējā brīdī iemūžināt vairāku izglābto ebreju atmiņas un uzklausīt arī glābēju ģimenes unikālo dzīvesstāstu. Diemžēl neviens no vienpadsmit izglābtajiem Liepājas ebrejiem šīs filmas pirmizrādes dienu 2016. gadā nesagaidīja
- 15:25 Sirmais. Kulta ēdieni. 2. sezona. Gruzija. Šašliks (atkārtojums)
- 16:20
Spiegs okeānā. Dokumentālu filmu cikls. 3. sērija. (Oriģinālvalodas izvēle)
Šajā sērijā mūsu spiegi, kas aprīkoti ar jaunākās paaudzes kamerām un sensoriem, izpētīs neparastās un pārsteidzošās attiecības starp okeāna iemītniekiem. Spiegs – krabis novēros, kā, darbojoties komandā, savu esību nosargā zirnekļkrabji. Spiegs – āmurzivs pievienosies āmurzivju baram, lai izbaudītu neparastu spa salona apmeklējumu, kur haizivis, kas ieguvušas plēsoņu reputāciju, nu kļūst par atjaunojošu procedūru klientēm. Mūsu zemūdens izlūki konstatēs to, ka šādas labjūtības procedūras un sadarbība vērojama starp ļoti daudzām okeāna radību sugām. Arī pēc izskata baisās murēnas patiesībā ir ļoti sabiedriskas, turklāt draudzējas ar ādainajiem akmensasariem. Kāpēc – to izzinās spiegs – murēna. Spiegs – lamantīns uzzinās, ka ne vienmēr var izvēlēties draugus, – dažreiz ir draugi, kas vienkārši jāpacieš. Spiegs – delfīns šoreiz pievienosies draudzīgajiem garpurna delfīniem, lai secinātu, ka šie rotaļīgie dzīvnieki arī lieliski darbojas komandā. Spiegs – langusts pievienosies kādai neparastai langustu parādei, bet spiegs – jūras iguāna novēros kādu centīgu un ne īpaši viesmīlīgu zemūdens dārznieku. ar subtitriem
- 17:15 Literatūre (atkārtojums)
- 17:45
Dienas ziņas
ar surdotulkojumu
- 17:55
Sporta ziņas
ar surdotulkojumu
- 17:57
Laika ziņas
ar surdotulkojumu
- 18:00
TIEŠRAIDE! Skatuviskās dejas uzvedums «Viedvasara”. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
«Viedvasara” ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Esot šķirtiem katram savā vidē, jauniešus vieno viedierīču dāvātās iespējas savstarpēji dalīties ar piedzīvoto un secināto, taču vēlāk soli pa solim atklājas, ka «Viedvasarai” ir maz kopīga ar viedierīcēm, un šķietami ikdienišķās situācijas un mazie piedzīvojumi dāvā viedas atziņas. Iestudējuma deju saturu veido latviešu tautasdziesmās balstīts tekstuālais materiāls, jaunradītas horeogrāfijas un tautiskās noskaņās sakņota laikmetīga mūzika. Savukārt ekrānos redzamie jauniešu vasaras piedzīvojumi atgādinās par mūsdienu sadzīvi un laikmeta tikumiem. Iestudējumā tiks ieturēts līdzsvars starp mūsdienīgo, tradicionālo, izklaidējošo, izglītojošo un emocionāli uzrunājošo. Uzvedumam tiek veidotas 24 jaunas skatuviskās tautas dejas. Stāstu izdejos ap 3300 dejotāju no 152 deju kolektīviem 1.–12. klašu grupās. Lomās: Elīna Dzirkale, Kārlis Liepa, Miķelis Millersons, Lote Mustermane, Viktorija Volnere, Indra Burkovska, Andris Bulis, Jānis Skanis. Mākslinieciskais vadītājs: Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori: Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis. Komponisti: Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle-Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis. Režisore: Diāna Kaijaka, scenogrāfe Ieva Kauliņa, stāsta un tekstu autors: Kaspars Bērziņš, video mākslinieks: – 8, gaismu mākslinieks: Reinis Zalte, muzikālais vadītājs: Ernests Valts Circenis
- 19:50 Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas. Saule. Pērkons. Daugava (atkārtojums)
- 20:00 Panorāma
- 20:27 Sporta ziņas
- 20:40 Laika ziņas
- 20:45 Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas. Manai dzimtenei (atkārtojums)
- 20:55 Latvijas Loto izlozes
- 21:10
JAUNA SEZONA! Kolektīvs 2. Stīgas. Seriāls
Vai būt kolektīvā ir viegli? Iespējams, taču ne seriāla «Kolektīvs” otrās sezonas varoņiem! Ar viņiem notiek dīvainas lietas – aizdomīgs balss lūzums, pirmā mīlestība un piederības krīze. Redzēsim, kā ir būt jaunai diriģentei, ja līdz skatei atlikuši vien trīs mēģinājumi, vai pieaugušam vīrietim, kuru joprojām nodarbina jautājums, kāpēc krekls dejojot jābāž apakšbiksēs. Un beidzot uzzināsim, ko par kora dziedāšanu domā citplanētieši! 1. sērija. Stīgas Režisors: Jānis Ābele. Scenārija autore: Linda Rudene. Lomās: Madara Viļčuka, Kurts Kārlis, Jekaterina Frolova, Armands Berģis, Elza Rūta Jordāne u.c. Trauslāki par kokles stīgām ir vienīgi jaunības mīlestības meklējumi. Ir karsta vasaras diena un Dziesmu svētku mēģinājums kokļu kolektīvā. Nogurdinošo mēģinājuma gaitu atdzīvina perkusionista Reiņa pievienošanās. Ansambļa solistei Zanei šķiet, ka šī liktenīgā sastapšanās liek ietrīsēties ne tikai kokles, bet arī viņas sirds stīgām. Pēc mēģinājuma, skolā, kur visi paliek pa nakti, Zane atskārš, ka pazudis viņas instruments. Tas ir koncerta priekšvakars un jau no rīta jādodas uz noslēguma lielkoncertu. Viņa aicina palīgā Reini, jo tieši viņš ir pēdājais, kurš instrumentu redzējis. Abiem klīstot pa skolas naksnīgajiem gaiteņiem sāk šķist, ka varbūt šeit iespējams atrast pat ko vairāk par pazaudēto kokli
- 21:35
LTV PIRMIZRĀDE! Dziesmu avoti. 1866. Dokumentāla filma
Dokumentālā filma «Dziesmu avoti. 1866” ir sirsnīgs un daudzslāņains stāsts par pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem, kas 1866. gadā notika Lazdonas draudzē. Filma izgaismo vēsturisku notikumu, kas līdz šim bijis plašākai sabiedrībai maz zināms, bet ļoti nozīmīgs – mācītāja Rūdolfa Gulekes un skolotāja Kārļa Pētersona sarīkotie bērnu dziedāšanas svētki, kas kļuva par pamatu nākamajiem dziesmu svētkiem un latviešu nacionālajai pašapziņai. Filmas idejas autori ir diriģenti Jānis Erenštreits un Aira Birziņa, mākslinieks – Ivars Mailītis, režisore un scenārija autore – Dace Micāne-Zālīte. Filmā piedalās vairāk nekā 300 bērnu no Madonas un Varakļānu novadiem, Rīgas Doma meiteņu koris «Tiara”, folkloras kopa «Vērtumnieki” un Rēzeknes vīru koris «Graidi”. Stāstu papildina vēsturiskās liecības un pētnieku komentāri. Filmas galvenā vēsts – mūsu nākotnes spēks ir jaunajās paaudzēs, un 1866. gada bērnu svētki Lazdonā spilgti izgaismo šo ceļu. Kā saka mākslinieks Ivars Mailītis: «Lai jauni asni aug pretim saulei un debesīm, kļūst par spēcīgu birzi un nobriest kā mežs.”, ar subtitriem
- 22:05
LTV PIRMIZRĀDE! Atveram danču pūru. Tautas deju ansambļa «Zelta sietiņš» jubilejas koncerts
Divdaļīgs veltījums visiem Latvijas deju cienītājiem, it īpaši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Programmas «Man dancīšu nepietrūka” pamatā izmantotas vairāk nekā 50 etnogrāfiskās rotaļas un rotaļdejas, kas apvienotas piecos tematiskos blokos: «Debesjums”, «Daba”, «Dzīvā daba”, ”Darbs” un «Cilvēkbērns”. Otrajā daļā – 2024. gada Dejas balvai nominētā programma «Rikšus” – dejas stāsts par latviešu folklorā visplašāk apdziedāto dzīvnieku – kumeliņu, ar kuru kopā tiks izdejots ceļojums cauri četriem gadalaikiem
- 23:50 Pārdziedi mani! (atkārtojums)