Программа передач LTV1 HD

ar subtitriem

Anu pārsteidz Filipa nesavtīgums un atklātība, tomēr viņa lūdz laiku apdomāties. Filips apņemas gaidīt, līdz Ana izvēlēsies viņu; Ana paziņo Vincentam, ka nevar būt kopā ar viņu. Ivonna atved no internātskolas Kaspara tēva dienasgrāmatu, ko puisis atsakās lasīt, Ivonna lūdz Kasparam atļauju izlasīt dienasgrāmatu. Grēta nolemj ieviest virtuvē jaunu tradīciju un pierunā visus sarīkot Kasparam iesvētības ar izjokošanu. Helēna atklāj sava jaunā paziņa melus un sarauj ar viņu attiecības. Kad Alfonss iesaka Tomam piesargāties no Kristofa, viņš slepus sāk pētīt Kristofa pagātni

Petra izstāsta Krusai patiesību par grūtniecību, bet slēpj faktu, ka Felisiano tēvs ir neviens cits kā Krusas bērnības draugs Ajalas grāfs. Hana izcieš savu sodu un lūdz Manuela palīdzību. Alonso pārrunā ar Romulo, vai nevajadzētu beigt medību negadījuma izmeklēšanu, nezinot, ka Ajalas grāfs ir īpaši tajā ieinteresēts, jo vēlas uzzināt, kā viņa dēls gāja bojā. Katalīna un Pelajo tiekas ar nevēlamu viesi. Lopem pietrūkst Veras, viņa draugi mudina puisi atzīties Verai mīlestībā. Manuels atklāj Romulo sen radušās aizdomas par Abelu, ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Feveršemā Maiklam paveras iespēja nokļūt uz baržas, kas vēl 70. gados burāja pa Temzu, pārvadājot kravas. Pēc Elmli dabas rezervātā pavadītas nakts Šepi salā viņu pamodina putnu dziesmas, un Maikls dodas pastaigā kopā ar putnu ekspertu. Kvīnboro viņš paviesojas cietumā, kur uzzina vairāk par tajā notiekošajām rehabilitācijas programmām – viena no tām veltīta dzelzceļa inženierijai. Sērija noslēdzas vēsturiskajā Četemas pilsētiņā, kurai ir milzīga nozīme Anglijas kuģniecības vēsturē

Kad lektors Velentains nokrīt no Kembridžas universitātes jumta un mirst, Sidnijam jāsteidzas palīgā, lai noskaidrotu, kas īsti notika. Tikmēr paša Sidnija privātajā dzīvē ir pārmaiņas – viņam veidojas romantiskas attiecības ar policijas darbinieci Mārgaritu Vordu. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Valsts elektrotehniskās fabrikas kultūras pils jeb «vefiņš” ir atklāts 1960. gada 1. martā un tika atvēlēts rūpnīcas vajadzībām. Taču mūsdienās no šīm sienām zinātne ir izmēzta. Blakus spožākajiem pašmāju estrādes māksliniekiem šīs skatuves dēļus ik gadu min neskaitāmas pastalās tērptas kājas un kājeles, lai noskaidrotu, kurš kolektīvs dziesmu un deju svētku laikā ieņems centrālās vietas Daugavas stadionā. Savukārt jaunais, daudzsološais un provokatīvais dokumentālists Ingmārs Somis šeit ir ieradies, lai uzņemtu filmu par skatuviskās tautas dejas «otru pusi” – par nacionālpatriotisko programmēšanu, par noberztām kājām, saulesdūrienu un apakšbiksēs sabāztām blūzēm. Viņš ir nolēmis atmaskot skolotājus, pārmācīt vecākus, atbrīvot dejotājus, izmēzt VEF kultūras pili, dabūt «Lielo Kristapu” un nokļūt Latvijas Kultūras kanonā. Diemžēl ne skates dalībnieki, ne viņu vecāki nespēj sniegt Ingmāram to, pēc kā viņš ir ieradies. Tā vietā režisoram nākas konfrontēt pašam savas traumas un attiecības ar dziesmu un deju svētkiem

Dejas izrāde «Kastaņa puslode” ir īpašs XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem radīts iestudējums ar horeogrāfiju, kurš vēstīs stāstu par cilvēka ceļu šajā pasaulē, ar telpu, kas būs visa pasaule, ar oriģinālmūziku, kas piepildīs šo laiktelpu ar skaņām un noskaņām. Iestudējuma dalībnieki – deju kolektīvi no visas Latvijas – sadejosies vienotā uzvedumā, lai izceltu katra kolektīva stiprās puses. Uz kurieni mēs dodamies un no kurienes nākam? Varbūt tāds ir mūsu uzdevums – atminēt šo noslēpumu, kādēļ mēs esam te un kas mums šeit jāpaveic? Lai radītu sevi un savu pasauli, mums jāsastopas ar tumsu un jāiet ar to cīņā. Tā būs gara un bezcerīga, taču tikai līdz mirklim, kad atskārtīsim, ka cīņa ir tikai pašam ar sevi, pašam ar savu ēnas pusi. Un, uzvarot sevi, varam piedzīvot pasauli visās tās krāsās, varam radīt savu stāstu, jo pasaulē visa kā gana, tikai tava stāsta tai trūka. Mākslinieciskā vadītāja – Edīte Ābeltiņa, režisore – Dita Lūriņa-Egliena, komponiste – Zane Dombrovska, skaņas dizains – Gints Rutks, scenogrāfe – Liena Šiliņa, kostīmu māksliniece – Agija Vismane, video mākslinieks/režisors – Roberts Rubīns, gaismu mākslinieks – Ainārs Pastars, horeogrāfes – Elīna Gaitjukeviča, Annika Andersone, Dārta Ģīle, Anastasija Jasvina, Ksenija Simanova

Filmas četras daļas stāsta par dziesmu svētku vēsturi laikmetu kontekstos. Šis ir stāsts par latviešu dziesmu svētku tradīciju un ļaudīm, kas cauri laikmetiem un varu maiņām iznesuši dziesmas un dzimtenes mīlestību. Katra no filmas daļām stāsta par savu posmu mūsu tautas vēsturē. 1. sērija Stāsts par dziesmu svētku tradīciju no pašiem pirmsākumiem, aptverot laika periodu no 1861. līdz 1918. gadam

ar subtitriem