Программа передач LTV1 HD

ar subtitriem

ar subtitriem

Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Blūija ir mīlīga, kustīga un enerģiska sešgadīga sunīte, kura dzīvo kopā ar savu mammu, tēti un četrus gadus veco mazo māsiņu Bingo. Blūijai patīk spēlēties un katru ierasto ģimenes dienu pārvērst piedzīvojumos. Rotaļās un spēlēs attīstās sunītes iztēle un pasaules uztvere

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos!

Pašpārliecinātais kollija kucēns Džojs ir bijis liels palīgs Vudgrīnas suņu patversmes bailīgākajiem iemītniekiem. Vai viņš spēs tādu pašu atbalstu dāvāt Hollijai, Ādamam un viņu dēlam Oskaram? Fionas pusaugu meita drīz dosies savā dzīvē, tādēļ kautrīgo toipūdeli Gizmo gaida liela lutināšana. Bet pārdzīvojumi un dzīves grūtības saved kopā Džūliju un pamesto kurta jaukteni Harmoniju. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

Krustu šķērsu ceļus mērojuši, pāri līdzenumiem skrējuši un pāri pauguriem kāpuši, no liedagiem un jūras krastiem nākuši, no ezeriem un upju krācēm dzīti – te mēs satiekamies! Mūsu bagātā novadu daudzveidība – krāšņa kā pļavas ziedu buķete, krāsaina kā tautastērpu brunču raksti; Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, Sēlija, Latgale. Novadu satikšanās ir mirklis, kurā simboliski satiekas visi, pat vistālākie Latvijas punkti, lai ieskandinātu svētku sākšanos un tradicionāli godinātu svētku virsvadītājus un virsdiriģentus, kuri tāpat kā svētku dalībnieki mērojuši ceļus no visas Latvijas. Svinīgā godināšana notiks Rīgas sirdī, kur tradīcija reiz sākusies – Dziesmu svētku parkā, saules zelta gaismā ieskandinot svētku ceļa sākumu. Mākslinieciskā vadītāja: Inga Cimiņa, režisors: Juris Jonelis, scenogrāfe: Maija Rozenfelde, deju virsvadītāja: Dagmāra Bārbale, tradicionālās mūzikas konsultante: Dina Liepa, tekstu autore: Linda Rudene. ar surdotulkojumu

Divdaļīgs veltījums visiem Latvijas deju cienītājiem, it īpaši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Programmas «Man dancīšu nepietrūka” pamatā izmantotas vairāk nekā 50 etnogrāfiskās rotaļas un rotaļdejas, kas apvienotas piecos tematiskos blokos: «Debesjums”, «Daba”, «Dzīvā daba”, ”Darbs” un «Cilvēkbērns”. Otrajā daļā – 2024. gada Dejas balvai nominētā programma «Rikšus” – dejas stāsts par latviešu folklorā visplašāk apdziedāto dzīvnieku – kumeliņu, ar kuru kopā tiks izdejots ceļojums cauri četriem gadalaikiem

Pirms izrādes «Divas Lotiņas” – Ojāra Rubeņa saruna ar aktieriem Danu Lāci, Santu Didžu un Valdi Vanagu

«Pasaulē ir ļoti daudz šķirtu vecāku un ļoti daudz bērnu, kuri no tā cieš. Un ir daudz citu bērnu, kas cieš no tā, ka vecāki nešķiras, bet, ja no bērniem prasa, lai viņi šādu stāvokli paciestu, tad nedrīkst ar viņiem to vienkāršā un saprotamā valodā nepārrunāt,” savā 1949. gadā tapušajā stāstā saka vācu rakstnieks Ērihs Kestners. Šis darbs ir kļuvis par klasiku visām paaudzēm un dažādiem uztveres līmeņiem. Režisors Ģirts Šolis, kuram tā ir pirmā izrāde šajā teātrī, izmanto gan aktierus, gan lelles, lai uzrunātu bērnus jau no 5 gadu vecuma. Izrāde bija nominēta «Spēlmaņu nakts 2012/2013” balvai kategorijā «Gada izrāde bērniem un jauniešiem”

Tik lielā pilsētā kā Rīgā un plašajā kūrortu zonā ap to milicijai rūpju gana – arī leitnantam Siliņam un viņa līgavai Aijai darba netrūkst. Nedod miera augošais pārdrošo auto zādzību skaits. Reiz Aija ar savu dienesta mašīnu pēc ilgstošas pakaļdzīšanās gandrīz panāk noziedzniekus, taču pēdējā brīdī tiem izdodas nozust. Tomēr vienā no zagļiem meitene paguvusi saskatīt savu astoņpadsmitgadīgo brāli Juri. Situācija kļūst sarežģītāka, jo, cenšoties paslēpties mežā, bēgļi kļūst par nejaušiem lieciniekiem citam noziegumam – nepazīstama vīrieša uzbrukumam jaunai sievietei. Lai kaut cik sevi attaisnotu māsas priekšā, Juris pats uzsāk noziedznieka meklēšanu un traģiski iet bojā. Nu jau kriminālizmeklēšanas darbiniekiem jāatrisina vairāki savstarpēji saistīti noziegumi. Filma veidota pēc Gunāra Cīruļa romāna «Mīļais, nesteidzies!” motīviem. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Antonija Hofmaijere jau pirms 20 gadiem sarāvusi attiecības ar savu tēvu Herbertu, kurš dzīvo Langeogā. Pēc mātes nāves Antonija vēlas sakārtot mantojuma lietas un kopā ar pieaugušo dēlu Linusu dodas pie tēva uz Langeogu. Tur viņa satiek Levki Binderi, kuras dēļ tēvs pirms 20 gadiem pameta Antonijas māti. Antonija nevēlas atjaunot attiecības ar tēvu un viņa otro sievu un izturas vēsi un noraidoši, bet, tā kā Herberts ir devies jūrā burāt, viņa spiesta uzturēties Levkes saimniecībā un gaidīt tēvu atgriežamies. Antonijas dēlam Linusam attiecības ar Levki veidojas pārsteidzoši labas, un arī uzturēšanās uz salas šķiet daudz patīkamāka nekā dzīve pilsētā. Kad vēlāk krasta apsardze atrod jūrā Herberta jahtu tukšu, abas sievietes spiestas pārvērtēt savu līdzšinējo dzīvi un attiecības ar tuvākajiem. ar subtitriem

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, no 6. jūlija līdz pat svētku izskaņai 13. jūlijā, katru vakaru pēc «Panorāmas” (13. jūlijā plkst. 16.30) LTV1 ēterā būs Sabiedriskā medija svētku studijas raidījums, kurā apkoposim dienas svarīgākos momentus, iztaujāsim dalībniekus, mēģināsim atrast labāko recepti, kā dziedātājiem nezaudēt balsi līdz noslēguma koncertam, ko mācīties no dejotājiem un orķestru mūziķiem, ieskatīsimies vēsturē, noskaidrosim, kādas vēl superspējas piemīt svētku virsvadītājiem. Mūsu reportieri ar kamerām būs visur – kopā ar svētku dalībniekiem autobusos, koncertos, nakts blēņās un visemocionālākajos brīžos. Svētku studijas vadītāji būs Anna Zankovska jeb Katō un Jānis Pētersons. Zīmīgi, ka studija burtiskā un pārnestā nozīmē atradīsies pašā svētku epicentrā – Vērmanes dārzā. Arī svētku studijas vadītāji dalīsies savā dziesmu svētku stāstā. Uzzināsiet, cik bagātīgu svētku pieredzi un zināšanas glabā Jānis Pētersons un kādos ampluā svētkos piedalījusies Katō. ar surdotulkojumu

Citplanētieši, kori, armagedons, pankroks, ego vīrusi un citi pusaudžu ikdienas sīkumi. Jēkaba alkas pēc balss lūzuma un pašapliecināšanās kļūst par galveno notikumu piedzīvojumā, kurā skolas koris, draudzība un noslēpumaini citplanētieši krustojas vienā pirmsapokaliptiskā likteņa mezglā

Skaņu, gaismas, domu un jūtu saplūsme Rīgas Doma baznīcā ir brīdis pirms lielkoncerta Mežaparkā. Mēs satiekamies zem augstajām velvēm, lai pavērstu skatu kā augšup, tā iekšpus, izdzirdētu dievišķo, ieklausītos sevī, sajustu citam citu. Koncerts kā kopsaucējs un spēcinoša ieelpa labam garastāvoklim. Koncertā piedalīsies dziesmu svētku tradīcijas turpinātāji – desmit Latvijas mūzikas izglītības iestāžu kori un to diriģenti: Rīgas Doma zēnu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris «Tiara”, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris «Vivace”, Ventspils Mūzikas vidusskolas bērnu koris «Nošu planētas”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Programmā iekļauta gan latviešu mūzikas klasiķu O. Šepska un A. Jurjāna skaņdarbi, gan mūsdienu komponistu R. Dubras, A. Dzenīša, Ē. Ešenvalda, J. Jančevska, A. Krilovas, I. Kalniņa, U. Prauliņa un R. Tigula mūzika. Īpašus aranžējumus un jaundarbu, kura pirmatskaņojumā piedalīsies visi koncerta dalībnieki, radījis komponists Rihards Zaļupe. Mūziķi: «Xylem Trio” – Raimonds Petrauskis (taustiņinstrumenti), Oskars Petrauskis (saksofoni), Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti), Edvards Muzikants (sitaminstrumenti), Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles)

Aktiera lasītais ieslodzītā Nr. 105555 dienasgrāmatas teksts par piedzīvoto Salaspils nometnē 1944. gadā tiek ilustrēts ar dokumentālu memoriāla vērojumu mūsdienās, kur bērni un pieaugušie nāk grupās un individuāli, ieinteresēti skatās vai garlaikoti laiskojas, emocionāli reaģē vai vienaldzīgi distancējas, ēd un dzer, spēlē bumbu vai ieurbjas telefonos un atslēdzas no ārējās pasaules. ar subtitriem

ar subtitriem